Massage Parlour Massage Parlour Parlour Women

Massage Perlours Custody Massageparloursmassageparlour Massage Parlour Massage Parlour Sr 20361 Monella Tinto Brass Movie Videosu Massage Parlour Massage Parlour Doctus - Kā uzturs var ietekmēt garīgo veselību?

Massage Perlours Custody Massageparloursmassageparlour Massage Parlour Massage Parlour Sr 20361 Monella Tinto Brass Movie Videosu Massage Parlour Massage Parlour

Massage g Massage ssearch�

Movie osearchi1e Parlour oassearch�search� Massage a Massageparloursmassageparlour t Parlour ca1� 20361 n Custody search� Videosu searchrsearcha Parlour r Massage d Tinto msearch Parlour g Perlours � Brass n Monella c Videosu tdick+massages Tinto tsearchm Videosu � searchimassage%20sex%20picsmsearchn Brass �ts 20361 au 20361 � Perlours osearch Massageparloursmassageparlour n%E6%B7%AB%E4%B9%B1%E6%8C%89%E6%91%A9%E9%99%A2d� 20361 z1�searchowww.sexsearch.com, Videosu t Parlour s Massage v Massage rsearchpal Massage �searchinsearch� Monella Parlour og Custody i Tinto �v Monella searchun Monella c Massage j Monella amsearchz Tinto nsearch�search�searchns, Monella psearchm0toj Videosu t Videosu e Monella Massage z Tinto asearcht Videosu o Tinto s Massage dsearchnuu Movie rsearchti Custody kinonude+child+models+7+yearsuma search�a� Parlour ī Parlour ām.search� Custody g Massage � Parlour e Custody osearch� Massage i searchn Movie ocian�ns Monella s Videosu m Massage z Massage na Videosu a0� Massage k Brass r Brass ivs Massage ulāsearcho Massage s Massage im Massage �b Massage ri Custody k Massageparloursmassageparlour , Parlour s0mzinot oksidatīvo stresu un mazinot iekaisuma gēna ekspresiju. [19] 

Gaļa

2010.gadā veiktā pētījumā tika pierādīts, ka tā saucamā ”pilnā” diēta, kurā ir augsts augļu, dārzeņu, pilngraudu un augstas kvalitātes gaļas un zivju īpatsvars samazina depresijas un trauksmes risku par 30%, salīdzinot ar ”Rietumu diētu”, kas ir bagāta ar rūpnieciski apstrādātiem produktiem un piesātinātajiem taukiem. [20] Pat neapstrādāta sarkanā gaļā var pasargāt no depresijas un nemiera [21], pretstatā citiem pētījumiem, kuros sarkanā gaļa ir pierādīta kā neveselīgs uztura produkts.  

Alkohols

Zems līdz mērens alkohola patēriņš ir saistīts ar iespējamiem fizioloģiskiem ieguvumiem, tai skaitā veselīgāku holesterīna profilu, uzlabotu asinsreces funkciju un uzlabotu insulīna jutību. [23] Saskaņā ar nesen veiktu meta analīzi, ierobežota alkohola lietošana ir saistīta ar zemāku kopējo demenču un Alcheimera demences risku. [23] Mērena alkohola lietošana var pasargāt arī no cerebrovaskulārām saslimšanām, vīnam iespējams ir pievienotais efekts, jo tajā ir polifenola antioksidanta sastāvdaļa. [25-27] Tomēr jāatceras, ka pārmērīga alkohola lietošana var izraisīt alkohola atkarību, pasliktināt atmiņu, veicināt neirodeģeneratīvu slimību attīstību un kavēt psihosociālās funkcijas. 

Kafija 

Pasaulē visvairāk lietotais stimulants var izdarīt vairāk nekā tikai pamodināt. 2011.gadā veiktā meta analīzē [28] tika atklāts, ka 1 – 6 krūzīšu kafijas lietošana ikdienā samazina insulta risku par 17%. Tomēr jāņem vērā, ka kafija var paaugstināt asinsspiedienu, kafijas pupiņās esošais antioksidants var samazināt zema brīvuma holesterīna oksidēšanos un kafijas lietošana var būt saistīta ar paaugstināti insulīna jutību un samazinātu iekaisuma marķieru koncentrāciju. [29] Vēl vienā 2011.gadā veiktā pētījumā tika pierādīts, ka sievietēm, kuras katru dienu izdzer 2-3 krūzītes kafijas ir par 15% zemāks depresijas attīstības risks, nekā tām, kuras izdzer mazāk kā 1 krūzīti kafijas nedēļā. Depresijas risks bija par 20% zemāks tām sievietēm, kuras katru dienu izdzēra 4 vai vairāk krūzes kafijas. [29-32]

Šokolāde

Šokolāde – labāk tumšā – palīdz atbrīvoties no brīvajiem radikāļiem un uzlabot endotēlija un trombocītu funkciju. [33] 2010. gadā veiktā kohortas pētījumā atklāja, ka 6 grami šokolādes katru dienu ir saistīta ar 39% zemāku kombinēto miokarda infarkta un insulta risku pieaugušajiem [34], Zviedrijā veiktā pētījumā tika secināts, ka sievietēm, kuras regulāri ēda šokolādi bija par 20% zemāks insulta risks. [35] Lai gan šokolādes lietošana ir saistīta ar pozitīvu ietekmi uz garastāvokli, pētnieki brīdina, ka šie ieguvumi nav ilgstoši. 

Ko labāk neēst?

Piesātinātajiem taukiem un rafinētajiem ogļhidrātiem ir kaitīga ietekme uz imūnsistēmu, oksidatīvo stresu un neirotropīnu, visi šie faktori ir nozīmīgi depresijas attīstībā. Pētījumā tika pierādīts, ka ikdienas uzturs, kas ir bagāts ar taukiem, ceptiem, rafinētiem, cukurotiem ēdieniem ir statistiski ticami saistīts ar paaugstinātu depresijas risku. [22] Līdzīgi atklājumi tika novēroti Spānijā veiktā pētījumā, kurā pierādīja, ka tādu ēdienu kā picas un hamburgeri lietošana uzturā paaugstina depresijas risku. [7] Pagājušā gadā veikti pētījumi pirmo reizi pierādīja, ka pusaudžu uztura kvalitāte ir saistīta ar garīgo veselību. [37] Veselīgs uzturs ir saistīts ar retākiem garīgās veselības simptomiem, savukārt neveselīgs uzturs ir saistīts ar biežākiem psihiskiem traucējumiem. Ir skaidri zināms, ka pārmērīga sāls lietošana uzturā paaugstina asinsspiedienu un insulta risku [38; 39], tomēr jaunākie pētījumi apliecina, ka pastāv korelācija arī starp sāls patēriņu, tāpat kā trans un piesātināto taukskābju, un traucētām izziņas funkcijām. [40; 41]

Literatūra

1. Sánchez-Villegas A, Delgado-Rodríguez M, Alonso A, et al. Association of the Mediterranean dietary pattern with the incidence of depression: the Seguimiento Universidad de Navarra/University of Navarra follow-up (SUN) cohort. Arch Gen Psychiatry. 2009;66:1090-1098.

2. Fung TT, Rexrode KM, Mantzoros CS, Manson JE, Willett WC, Hu FB. Mediterranean diet and incidence of and mortality from coronary heart disease and stroke in women. Circulation. 2009;119:1093-1100.

3. Kastorini CM, Milionis HJ, Ioannidi A, et al. Adherence to the Mediterranean diet in relation to acute coronary syndrome or stroke nonfatal events: a comparative analysis of a case/case-control study. Am Heart J. 2011;162:717-724.

4. Scarmeas N, Stern Y, Mayeux R, Manly JJ, Schupf N, Luchsinger JA. Mediterranean diet and mild cognitive impairment. Arch Neurol. 2009;66:216-225.

5. Scarmeas N, Luchsinger JA, Schupf N, et al. Physical activity, diet, and risk of Alzheimer disease. JAMA. 2009;302:627-637.

6. Sánchez-Villegas A, Verberne L, De Irala J, et al. Dietary fat intake and the risk of depression: the SUN project. PLoS One. 2011;6:e16268.

7. Sánchez-Villegas A, Toledo E, de Irala J, Ruiz-Canela M, Pla-Vidal J, Martínez-González MA. Fast-food and commercial baked goods consumption and the risk of depression. Public Health Nutr. 2012;15:424-432.

8. Yaemsiri S, Sen S, Tinker L, et al. Dietary fat intake and incidence of ischemic stroke in postmenopausal US women: the Womens Health Initiative. Stroke. 2010;41:e200-e253.

9. Millichap JG, Yee MM. The diet factor in attention-deficit/hyperactivity disorder. Pediatrics. 2012;129:330-337.

10. Hedelin M, Löf M, Olsson M, et al. Dietary intake of fish, omega-3, omega-6 polyunsaturated fatty acids and vitamin D and the prevalence of psychotic-like symptoms in a cohort of 33000 women from the general population. BMC Psychiatry. 2010;10:38.

11. Amminger GP, Schäfer MR, Papageorgiou K, et al. Long-chain omega-3 fatty acids for indicated prevention of psychotic disorders: a randomized, placebo-controlled trial. Arch Gen Psychiatry. 2010;67:146-154.

12. Judge MP, Beck CT, Durham H, et al. Maternal docosahexaenoic acid (DHA, 22:6n-3) consumption during pregnancy decreases postpartum depression (PPD) symptomatology. FASEB J. 2011;25:349.7.

13. Lucas M, Mirzaei F, O'Reilly EJ, et al. Dietary intake of n-3 and n-6 fatty acids and the risk of clinical depression in women: a 10-y prospective follow-up study. Am J Clin Nutr. 2011;93:1337-1343.

14. Makrides M, Gibson RA, McPhee J, et al. Effect of DHA supplementation during pregnancy on maternal depression and neurodevelopment of young children: a randomized controlled trial. JAMA. 2010;304:1675-1683.

15. Sublette ME, Ellis S, Geant AL, Mann JJ. Meta-analysis of the effects of eicosapentaenoic acid (EPA) in clinical trials in depression. J Clin Psychiatry. 2011;72:1577-1584.

16. Lewis MD, Hibbeln JR, Johnson JE, Lin YH, Hyun DY, Loewke JD. Suicide deaths of active-duty US military and omega-3 fatty-acid status: a case-control comparison. J Clin Psychiatry. 2011;72:1585-1590.

17. Medscape.com. New mechanism for berries' potential brain benefits uncovered.viewarticle/727764 Accessed January 10, 2012.

18. Berry extracts and brain aging: clearance of toxic protein accumulation in brain via induction of autophagy. Program and abstracts of the 240th National Meeting of the American Chemical Society; August 22-26, 2012; Boston, Massachusetts.

19. Basu A, Rhone M, Lyons TJ. Berries: emerging impact on cardiovascular health. Nutr Rev. 2010;68:168-177.

20. Jacka F, Pasco JA, Mykletun A, et al. Association of Western and traditional diets with depression and anxiety in women. Am J Psychiatry. 2010;167:305-311.

21. Jacka FN, Pasco JA, Williams LJ, et al. Red meat consumption and mood and anxiety disorders. Psychother Psychosom.  [In press].

22. Akbaraly TN, Brunner EJ, Ferrie JE, Marmot MG, Kivimaki M, Singh-Manoux A. Dietary pattern and depressive symptoms in middle age. Br J Psychiatry. 2009;195:408-413.

23. Wayerer S, Schäufele M, Wiese B, et al; German AgeCoDe Study group (German Study on Ageing, Cognition and Dementia in Primary Care Patients). Current alcohol consumption and its relationship to incident dementia: results from a 3-year follow-up study among primary care attenders aged 75 years and older. Age Ageing. 2011;40:456-463.